28.08.2011

Šī diena man šķita ne mazāk interesanta un aizraujoša par citām. Visvairāk piesaistīja „Kopības spēka” uzdevums. Sākumā likās, ka to mums neizdosies izpildīt, tomēr mēs spējām pierādīt pretējo.

Es klausos un dzirdu!

It kā ir gribējies tik daudz ko pateikt šeit, bet pēdējā laikā nez kāpēc sāk šķist, ka, ja domas nav iespējams pateikt ar īstiem vārdiem, īstiem, klātesošiem cilvēkiem, tad rakstīt tās ir kaut kā ne tā. Laikam tāpēc šogad emociju kladei jau daudzas reizes dziļdomīgi pagāju garām.

Savdabīgā treniņu filosofija

„Savdabīgā treniņu filozofija. Es noteikti rakstīšu dīvaini, bet neko darīt.…Viss sākās ar to, ka tev nav ko šķietami darīt, vai arī tu pavadi savu laiku pie datora vai televizora. Vecāki vai tu ir izlēmuši mainīt mazliet
rutīnu un tu iekārtojies U – šū vai kādā citā austrumu cīņas mākslas skolā.

21.08.2013

Anete

Nedēļa pēc nometnes bija diezgan grūta, bija grūti pielāgoties pilsētas dzīvei-visiem tiem datoriem, mašīnām utt. Ļoti ilgojos pēc iepazītajiem draugiem, kout arī pēc dažām dienām jau varēju ar viņiem čatot sociālajos tīklos.. Katru dienu atceros nometnē iegūtos piedzīvojumus, pieredzi. jā, Tūjas sajūta nav izzudusi, tā ir neaizmirstama.
Paldies par nometni!

———————————-

21.08.2012 TŪJA 21

Diezgan bieži domāju par nometni,jo,manuprāt,nav iespējams izmest to no galvas.Brīžiem pieķeru sevi domājam par to,kas ir tas,kas mani piesaista nometnē..Es laikam sapratu ,tas ir tas miers,kas tur valda. Lai gan gadās arī kāda ķibele,tas  netraucē izbaudīt nometni un nepadara to sliktāku. Nometnē ir patīkama atmosfēra,tie cilvēki kas tur ir dod enerģiju.

27.08.2012 TŪJA 21

Es biju nolēmusi neko nerakstīt, tomēr kaut kas manī izraisīja vēlmi pastāstīt par savām izjūtām pēc nometnes.

Atbraucot mājās, sajūtas bija savādas. Nebija varbūt tik skumji kā pagājušajā gadā, tomēr bija grūti pierast pie vides maiņas, sajūta bija tāda, it kā es atrastos uz citas planētas.

30.08.2012

Ceturtdiena, 2. augusts

Naktī uzbrukums nometnei. Zaudējumu nav. Ir nelieli tehniski bojājumi nometnes aizsardzības sistēmā. Izteikts rājiens sunim Šērai par neriešanu.

_____________________________

Otrdiena, 30. jūlijs

Dažas minūtes pirms pusdienām… Un atkal Kaspars bļauj…

Jāiet!

_________________________

18.08.2012 TŪJA 21

Chawa!
Tagad katru dienu skatos nometnes bildes un kavējos jaukajās atmiņās par nometni…Jau pirmajā dienā pēc nometnes esot mājās nesapratu kas notiek. No rīta nevarēju normāli pagulēt, kā parasti man brīvdienās ierasts – gulēt līdz 11:30. Likās ka kavēju treniņu.

21.08.2021 TŪJA 21

Eh, nu jau aiz muguras ir arī 21. nometne Tūjā.. Pirmais laiks pēc nometnes ir piesātināts ar dalībnieku vēlmēm būt joprojām nometnē, ka līdz nākamai esot jāgaida pārāk ilgi.

Nometnes nosaukums „Atklāj sevi” izsaka visu. Arī šogad tika sasniegts nometnes mērķis – ieklausīties sevī un citos, radīt atbildības sajūtu ar saviem darbiem, savādāk paskatīties uz sarežģījumiem un iemācīties kaut ko vairāk no cīņas mākslām.

18.08.2011 TŪJA 20

Ļoti gribēju uzrakstīt, bet nekādi nevarēju saņemties drosmi! Ik pa laikam iznāk kaut ko atcerēties un pārdomāt par nometni. Atcerējos, ka tieši pirms pašas nometnes nojuka saplānotais bērnu pieskatīšanas grafiks, bet viss atrisinājās labvēlīgāk nekā iepriekš bija izdomāts. Tātad – uz nometni bija jābrauc, atpakaļceļa vairs nebija

10.08.2011 TŪJA 20

Nometne… Spilgti atceros pirmo nometni, kura bija tikai nedēļu gara un dalībniekiem toreiz izmaksāja 12 latus. Tajā cenā ietilpa arī organizēts autobuss no Valmieras uz Tūju. Tajā laikā tās bija tikai tīri sporta nometnes tiem, kuri trenējās ikdienā. Trīs treniņi dienā un pārējais laiks tika aizpildīts ar dažādām spēlēm vai vienkārši atpūtu. Spilgtākie notikumi bija naktspēles, kuras kuru robežas toreiz nebija ierobežotas (tagad tā ir nepilna Jūrasdzeņu teritorija). 

10.08.2011 TŪJA 20

Lai arī Nometnē biju ne pirmo gadu, šis gads nāca ar jaunu pieredzi – ēdienreizes pie kopējā galda, paša bērnu aktivitātes un … slimība. 

Jau pierasts, ka trešajā dienā iestājas dvēseles stāvoklis, ko pats sev esmu formulējis ar nosaukumu “Tūjas rutīna”, proti, – prāts kļūst brīvs no “civilizētās pasaules” sārņiem un rimti vēro dabā notiekošo.

16.07.2009 TŪJA 18

Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai šādus atkal-tikšanās pasākumus izbaudītu pilnībā, ir Ceļojums. Arī mēs uz jau ikgadējo Tūjas „Salidojumu” ceļojām – gabali kājām, ar autobusiem, cauri pielijušiem mežiem, pa sasilušu asfaltu zalkšu mugurām. Otra lieta ir nometnes celšana & pasākuma iekārtošana – esi piedalījies – esi stāvējis klāt visai radīšanas pirmatnībai.

10.08.2010 TŪJA 19

2010. gada nometne „Atklāj sevi” tika gaidīta ar nelielām bažām dēļ nelielā gaidāmo dalībnieku skaita. Mēs paši uz Tūju aizbraucām jau trešdienas pēcpusdienā, četras dienas pirms nometnes sākuma. Parasti mēs turp braucām tikai ceturtdien. Līdz ar to varējām mierīgi un neatlaidīgi darboties, ko arī visi cītīgi darījām. Pa starpai paguvām mazliet apdarīt arī savus darbus, kas visam piešķīra patīkamu nesteidzību. Katrs darīja savu darāmo savstarpēji sastrādājoties.

10.08.2011 - TŪJA 20

Čau!

Domāju…daudz domāju es par nometni, bet ne jau tā – sēžot rokas klēpī salikusi un ar skumjām un asarām acīs kavējoties atmiņās par 10 brīnišķīgām dienām, kuras nu ir aiz muguras, bet nākamās jāgaida tikai pēc gada – tās domas ir fonā visam ko daru un ir tik bezgala gaišas, ka it nemaz neskumdina un neizraisa sāpes, tās rada laimi – tādu klusu un mierīgu, it kā nemanāmu, bet pastāvīgu un dziļu. 

18.04.2009

Man ļoti patika pēdējā diena, kurā bija ļoti daudz sadarbības uzdevumu. Bet pats labākais uzdevums bija kāpšana stabā. Lai gan ar pirmo mēģinājumu mūsu grupai tas neizdevās, bet otrajā reizē, kurā es atkal stāvēju otrajā stāva mums izdevās uzdevumu izpildīt lieliski. Lai gan otrajā stāvā bija ļoti grūti, bija jāpārvar sevi un bija jāiztur, un mēs to lieliski izdarījām. Visa diena kopuma bija izcila pilna ar dažādiem interesantiem notikumiem.

15.06.2009

Sveiks Kaspar! Sākšu ar to, ka ceru, ka vēl mani atceries, jo diezgan ilgu laiku neesmu par sevi devis nekaadu zinju! Šodien beidzot apskatijos atklaj -sevi.lv, un apalūkoju arī bildes kuras protams uzdzina jaukas atmiņas! tādēļ arī nolēmu tev uzrakstīt! Vēlos tev pateikt ļoti lielu paldies par to, ko tu esi devis man un protams netikai man, arii citiem!!!

18.04.2009

Nu, tātad!
Vistrakākā lieta ko es atceros no nometnēm pavisam noteikti bija mana otrā nometne 26.jūlijs, mana vārda diena.

Es ļoti labi atceros kā pirms dienas treniņa Kaspars apsēdināja mūs visus rindiņā un teica, ka starp mums kāds ir nogrēkojies. Es jau sāku domāt ko kas varētu būt izdarījis un kādu nu tad sodu liks. Tas tika pateikts, ka tā ir meitene. Es jau sāku domāt, kura no meitenēm tad ir tā vainīgā un kas tad īsti ir noticis? slikts, labs?! Un tad es izdzirdēju savu vārdu un, ja godīgi, ļoti nobijos.

18.04.2009

Ir pāris lietas, ko varu pateikt par nometnēm. Līdz šim esmu bijis nometnēs divas reizes..katru reizi pa trīs dienām.
Pats lielākais pluss ir fakts, ka interesanti tur būs gandrīz jebkuram. Cīņu nometne, kurā tikai neliela daļa ir cīņas. Laiks tiek pavadīts attīstot gan vienkārši sevi, gan arī spējas saprasties ar cilvēkiem un strādāt komandā. Ļoti viegli un ātri var iekļauties kolektīvā – valda draudzīga atmosfēra un ir viegli integrēties nometnes vidē.