Piedzīvojumi, stāsti un citas atmiņas par pieredzēto Atklāj Sevi nometnē vairāk kā 15 gadu garumā.
Sešpadsmitā Tūja, jau desmitais gads jūras krastā un mēs tiekamies jau atkal. Joprojām austrumu cīņas (Tālo austrumu mēlē – U-Šū, Saņ-Da) kā galvenais iemesls nometnei ar trijiem kārtīgiem treniņiem dienā, ar komandas saliedēšanai veltītiem uzdevumiem. Vētra. Pirts. Volejbols un futbols jūrmalas smiltīs. Sarunas un diskusijas. Gaisa trases ar striķiem. Un tā jau ir tikai ārēji manāmā daļa…
Read MoreJā, par nometni ir tik dāāāudz atmiņu! Sākot jau ar daudz jauniem draugiem (ar kuriem nav zuduši sakari vēl joprojām) un beidzot ar visiem piedzīvojumiem! (kopīgajiem prikoliem, uzdevumiem, treniņiem un spēlēm)!
Atceros pirmo nometni, biju tā pārbijusies, ka tētis taisījās mani atstāt kaut kādā tur teltī un pats brauca prom, ka es sāku ļooti stipri raudāt! un tad pienāc Kaspars, un teica: “Neraudi, šonedēļ es būšu Tavs tētis!”;)
Read MoreNometne, ehh, tik daudz patīkamu atmiņu, nezinu, ar ko lai sāk..
Noteikti ir tie cilvēki un tā radītā atmosfēra, kas vienkārši tevi ievelk labā garastāvoklī, pārdomās par dzīvi, saproti to, dzīve ir daudz skaistāka nekā šķita līdz šim, un ka vismaz 10 dienas gadā ir tā visa vērtas.
Ir rīkotāju attieksme, ne vien viņi pret tevi izturas ar disciplīnu, un cieņu, bet arī kā draugi un psihologi,
Jā man ir gan viens spilgts notikums!
Bija tā, pie jūrmalas jau bijām pavadījuši pusi nometnes termiņa kad vienā vakara sacēlās vētra! Lai neaizpūstu mūsu nojumīti pa gaisu, kur ēdam, katram bija jātur savs stūris un atceros to brīdi, kad turot kādu stūri iepūta stiprs vējš un mani pacēla gaisā ar visu nojumīti.
Edmunds Lukaševics
Read MoreSen senos laikos, kad mazais Valters (es) vēl bija mazs un dumšs (tagad viņš ir tikai dumšs), viņš pēc vairāku mēnešu treniņiem devās uz savu pirmo nometni Tūjā. Vēl tagad spilgti atceros, kad pirmoreiz ieraudzīju nometnes vietu (oh, kas tie bija par priekiem!) – mežs, jūra, smiltis, pļava, teltis! Īsta paradīze mazam, superaktīvam (DURACELL) knēvelim. Ar mammu un tēti kopā uzmeistarojām telti (es biju sapriecājies, ka man beidzot būs pašam sava māja) un tad tik sākās prieki.
Read MoreSveiki piedzīvojuma meklētāji!
Nu ko varu pastāstīt par sevis piedzīvoto nometnēs. Pats galvenais jau ir tie cilvēciņi kurus es tur satiku un iepazinu. Un paldies viņiem par to, ka katrs pa drusciņai man ko iemacīja un sniedza no sevis. Tas ko iemācījos nometnē pavadīs mani visu manu atlikušo dzīvi. Godīgi sakot vasaras nometnes ir bijušas pašas labākās vasaras kādas ir man bijis gods piedzīvot un es tās nemainītu ne pret ko.
Read MoreEs gan neesmu oficiāls K.Meļņikoņa Saņda kluba biedrs, taču netieši ar viņa Kluba darbību (un ušu Latvijā) esmu saistīts jau no 80.-to gadu beigām (tiešā saikne skatāma no 90.gadu vidus, kad sāku piedalīties K.Kaupes un brāļu Sīmaņu veidotās Ušu federācijas atbalstīšanā). Dažādu sadzīvisku iemeslu dēļ tas viss pajuka un it kā pārtrūka arī nometņu organizēšanas pēctecība, kas bija iedibināta jau Kristapa Streiča laikos.
Read More
