Vārda dienas peldējums un lidojošais paklājs
18.04.2009
Nu, tātad!
Vistrakākā lieta ko es atceros no nometnēm pavisam noteikti bija mana otrā nometne 26.jūlijs, mana vārda diena.
Es ļoti labi atceros kā pirms dienas treniņa Kaspars apsēdināja mūs visus rindiņā un teica, ka starp mums kāds ir nogrēkojies. Es jau sāku domāt ko kas varētu būt izdarījis un kādu nu tad sodu liks. Tas tika pateikts, ka tā ir meitene. Es jau sāku domāt, kura no meitenēm tad ir tā vainīgā un kas tad īsti ir noticis? slikts, labs?! Un tad es izdzirdēju savu vārdu un, ja godīgi, ļoti nobijos.
Es nevarēju īsti saprast, ko sliktu esmu izdarījusi, bet, kad man paskaidroja, ka esmu nogrēkojusies ar to, ka mans vārds atrodas kalendārā es biju ļoti iepriecināta par šo pārsteigumu Taču ar to vēl viss nav galā. Kad biju saņēmusi bučas, sveicienus un apskāvienus, aizgāju, lai noliktu dāvanas un, nākot atpakaļ , dzirdēju, kā puiši saka ‘es’, ‘es arī gribu!’ un atkal nedaudz sabijos. Un nu, protams! Mani sagrāba kādi 5 puiši un nesa uz jūru pamērcēties ūdenī.
Tikai pāris lietas:
uzmest uz sēkļa nav forši
Pēc tam apmētāt ar smiltīm nav forši!
Un likt trenēties ar slapjām drēbēm nav forši!
Bet vispār atmiņas ir kolosālas!
Vēl viens. Tajā pašā otrajā nometnē.
Mēs tikām sadalīti komandās. Un tad mums iedeva tādu kā baltu sedziņu, kuru izklāja uz zemes. Un teica, ka mums, visiem atrodoties virs tās, ir jāapgriež to otrādāk – tā, ka tā daļa, kas pie zemes atrodas augšā. Nu, ko, ķērāmies klāt! Mēģinājām ar pirmo piegājienu. Ilgi un dikti. Nu, domu bijām sapratuši, bet nesanāca. Tad mēs paņēmām mazu pauzīti, paākstījāmies (ja pirms tam puiši bija turējuši meitenes uz pleciem, tad tagad pāris meitenes paņēma puišus pičpaunā un skraidīja apkārt) un atpūtāmies, lai sagatavotos jaunam mēģinājumam. Nu, ko. dublis Nr.2! Un par lielu brīnumu, mēs visu darām kā vajag, viss iet uz priekšu un vienā brīdī mūs pārtrauc, jo vairs neesot laika, treniņš tūliņ. Un tad saka treneris saka – uzdevums bija neiespējams, bet jūs to būtu paveikuši.
Anna Harlinska
