TŪJA 18: Emociju klade
Es klausos un dzirdu!
It kā ir gribējies tik daudz ko pateikt šeit, bet pēdējā laikā nez kāpēc sāk šķist, ka, ja domas nav iespējams pateikt ar īstiem vārdiem, īstiem, klātesošiem cilvēkiem, tad rakstīt tās ir kaut kā ne tā. Laikam tāpēc šogad emociju kladei jau daudzas reizes dziļdomīgi pagāju garām.
Bet par domu apļiem runājot… žēl, ka tik daudzi garlaikojas to laikā. Žēl, ka dažiem runājot, citi bļauj apmēram: „Ko tu tur muldi!?” ir tml. … vispār, ko es gribēju teikt… kaut kā vārdi šoreiz pinās… Ir labi klausīties cilvēkos, kuri redz un saprot daudz dziļāk un vairāk par „redzamo” pasauli, bet ir svarīgi lietas, ko tu it kā esi sapratis un zinājis jau ilgāku laiku (vai varbūt tev tikai tā licies), klausīties kā no jauna, un iespējams tieši visierastākajās un vienkāršā- kajās lietās atrast kaut ko sev tajā brīdī „ekstra” noderīgu. Tā piemēram vakardienas aplī par vientulību man vislielāko iespaidu un domu virkni izraisīja tieši viena cilvēka, it kā ļoti zināma un dziļumā nerokoša doma… Doma īstajā brīdī aizgāja līdz smadzenēm un sāpīgi sapurināja, bišķiņ liekot apdomāt savu ego. Paldies visiem, kuri runā domu aplī. Ļoti liels paldies.
Es klausos un dzirdu!
Pa miegam!!!
Čau, te beidzot Vita! Nometne līdz šim man ir ļoti patikusi! Dažas lietas protams ir radījusi domstarpības ar citiem nometnes dalībniekiem, bet protams tas ātri pāriet, uzskatu, ka 10 dienas ir par maz, lai uz kādu turētu ļaunu prātu uz ilgu laiku. Nepatīk, ka mazie ir saķēpājuši šo emociju kladi ar visādiem dumjiem, bezjēdzīgiem, un vienādiem zīmējumiem, tas neliekas pieņemami priekš šīs klades.
Man aizvakar bija maiņa no 400-600, kad Māra mani cēla, es pa miegam viņai atbildēju dīvainu atbildi, tagad citēšu Māru: „Celies Vita, mums nozags lampu!”, Es: „Māra, nozodz kolu!” =D Pēc laiciņa mani cēla Maira un tas arī bija nesakarīgi =D Man patīk cilvēki un aura, kas valda šeit J Patīk neikdienišķi notikumi un amizanti atgadījumi. Labi, tagad Kaspars nobļāvās: „Uz pļavu”, man jāiet. J
Laime pilnīgā!
Šī nometne man palīdzēja saprast, ka esmu individuālists, KLASISKAIS
Par piedzīvoto – hmm. Nav jau gluži koncentrācijas nometne, taču pāris aliņi un pirts biežāk būtu pašā laikā. Biežāk uzlieciet SNA Rock un būtu laime PILNĪGĀ. Jūra bija zila un seksīga, kā vienmēr. Esiet veseli, draudzīgi, mīlējieties un nelietojiet narkotikas. Tad viss būs labi. Esmu runājis.
MR 2009.g. Jūlijs
Taciņas…
Visam piemīt inerce. Rītos jūra veļ viļņus, bet viļņus
veļ arī pusvārdā pārtrauktais miegs. Un domas un miesa
nespēj vēl izšķirties starp dienu un nakti.
Arī domām ir inerce, un arī reiz derējušām, bet šeit
liekām domām. Pat sirdij tā piemīt…
iestaigātas, ērtas taciņas, kas ved kā vienmēr – turpat.
Eju pa savām un vēroju, kā citi pa savām iet.
Un priecājos par katru drosmīgo soli sānis.
Drosmīgu, jo zāle tur ir gara, varbūt brikšņi, varbūt
slapjš. Un kurp tas ved – nav zināms…
nepierasti un tamdēļ nešķiet droši. Nepierasti,
bet droši…
Divas Tūjas tradīcijas
Pirmo reizi man tiešām šķita, ka pēc skrējiena uz ragu
kaut kas ir mainījies manī. Šī aktīvā meditācija atstāja
ļoti dziļu iespaidu, un es sapratu, ka tā ir neatņemama
Tūjas sastāvdaļa. Skrienot sajūta bija neaprakstāma.
Iekšējais dialogs uz šo mirkli bija apklusis, pat
domas bija pierimušas. Šo skrējienu vēl fantastiskāku
un iespaidīgāku radīja lietus. Bet atpakaļceļā,
mirklī, kad jūru sedza tumši mākoņi caur
kuriem spraucās saules stars, bija sajūta, ka mūs
redz cauri.
Otrā Tūjas tradīcija – pirtī iešana, kuru pirmo
reizi šeit esot neizmēģināju, šoreiz šķita fantastiska.
Pēc pirts mani pārņēma pilnīgs iekšējs miers. Uztraukumi
pazuda kā nebijuši. Bija sajūta, ka es peldu gaisā.
Nebiju bijis tik fantastiskā pirtī.
V.G.
Šim brīdim…
„The past is gone. The future unknown.
Remembering shame. Worry is just pain.
To live well in instant is sane.”
Dzīve nav nekas ievērojams. Viena dzīve nomaina otru. Dzīve jābauda.
Jebkādā veidā. Kā šovs, kurš jānovēro. Tu vari smieties vai raudāt,
vai ignorēt skatoties uz cilvēku darbībām, redzot viņus izlemjam,
jo viņi ir tikai šova dalībnieki. Tava šova dalībnieki.
Viņi nevar ietekmēt tevi un nevar tevi aizskart. Viņi var tikai parādīt
tev. Tagadne jau ir galā un nākotni mēs nezinām. Dzīvo šim brīdim.
BAKA
Tūjas audzināšana
Īsti vairs nezinu, kas šodien ir par dienu, bet šodien es
guvu triecienu savam pārāk lielajam ego uzdevumu laikā,
bet es pats, kā cilvēks kļuvu spēcīgāks. Šīs pieredzes,
ko es gūstu no treneru audzināšanas ir ļoti vajadzīgas.
Lai gan mans ego drausmīgi cīnījās manā prātā,
bet nedaudz pameditējot (nu cik vien es to protu) es
uzvarēju cīņu ar savu ego. Pēc šīs uzvaras
es jūtu labu pašsajūtu un atzīstot savas kļūdas
es vairs tādas nepieļaušu.
Cukurs
Tūja kā Tūja – vienmēr super. J
Cilvēki perfekti, uzdevumi kā vienmēr neatkārtojami.
Pa šīm dienām esmu sadraudzējusies
ar ļoti daudz foršiem cilvēciņiem. Pateicoties
viņiem diena paskrien vēja spārniem. Pat
nedarot neko, pa šo laiku, esmu izsmējusies
vairāk nekā pa visu vasaru.
Šeit esmu sastapusi cilvēciņus, pietiekoši
daudz, ar kuriem esmu atradusi kopējas
intereses, ne tikai sakarā ar U ŠŪ, bet
arī ar kuriem var parunāties par
lietām, par ko ar kuru katru nevar runāt.
Vienīgais, ar ko neesmu tik apmierināta
ir vakara treniņi, kuri vislaik notiek
vienā vietā, vislaik ir aptuveni
viens un tas pats, kas treniņa laikā
darāms. Tā jau nav ne vainas, bet es
esmu cilvēciņš, kuram patīk daudzveidība.
Kad visulaik ir viens un tas pats
jādara, man ātripaliek garlaicīgi, nav
vēlēšanās neko darīt utt. varētu būt
kāda bāzīte, kāda stafete u.c.
Bet tie ir tikai tādi ieteikumi no manas puses.
Kārtējo reizi izsaku pateicību Volfam
par rīta treniņiem. Tie ir vienkārši
neatkārtojami. J
Jau kuro gadu Tūjā jūtos kā citā
pasaulītē, kurā aizmirstas visas sāpes
un bēdas, kuras izraisījusi ārpasaule
un aizvien vēl nepamet vēlme apstādināt
laiku un nodzīvot šeit vēl kādu
lieku nedēļu.
Paldies vēlreiz visiem par būšanu šeit
un par visu labo, kas ar mani noticis,
pateicoties jums. J
Esmu šeit
Man ļoti patīk šī nometne! Lai gan esmu te 1x un jūtos kā savējais.
Man ļoti patīk treniņi un citi uzdevumi. Patīk naktsmaiņas un
šī labā kompānija. Šeit ir ļoti gards ēdiens. Ja pavārīte pašlaik
lasa šo tekstu, liels paldies Tev! Man patīk ļoti labi izpeldēties,
patīk silts laiks, patīk nomazgāties dušā, patīk sistēma ar
dināriem un tas, ka esmu šeit!!!
Par dzīvi…
9.07.2009
„Man ir bijuši gan sapņi gan murgi.
Murgus esmu pārvarējis, pateicoties
saviem sapņiem.”
Jebkura patiesa dzīve ir arī piedzīvojums
bet katram piedzīvojumam ir sava cena.
Piedzīvojums prasa piepūli.
Man jādodas ceļā
jābūt gatavam uz kaut ko jaunu
un jāatsakās no ērtībām.
Piedzīvojums tas nozīmē
nebaidīties no dzīves sāpēm.
Piedzīvojums, tas nozīmē meklēt
dzīvi tieši tur, kur es patlaban atrodos,
nevis gaidīt, lai dzīve atrod mani.
Pldies par nometni!
Lai pietiek spēka, ideju un enerģijas
Daudzām, daudzām nometnēm!
Treneris Gints no Valmieras
Pasaka par Jūru, Tūju & Asarām.
Pašā, pašā sākumā bija tikai maza
peļķīte pie Tūjas uz planētas Urantija.
Bet cilvēki savācās nometnē, ierodoties tur
Pavisam ne nejauši. Viņi veidoja pirti,
gāja tajā kopā. Gāja visi kopā, viens pie otra.
Pēc pirts viņi skrēja mazajā peļķītē
atvēsināties, ierīvējušies ar sāli. Cilvēki
jutās priecīgi, viņi raudāja no laimes. Turpinot
iet pirtīs, turpinot veidot nometnes,
turpinot dzīvot uz šīs planētas. Un tad no
bijušās peļķītes izpletās ūdens klajums līdz
apvārsnim, izveidojot sāļu lauku, kurā katru
dienu grima saule – mūsu mūžīgais
enerģijas kamols.
Cilvēki kļuva par sabiedrotajiem saulei,
saulrietiem, jūrai, jūrmalai, pirtij, pirtī-iešanai,
sālim, asarām, priekam, skumjām, laimei, jaunām
domām, ceļojumiem, draudzībai, patiesamavotam
enerģijai, domām, maģijai, mistikai, gaismai
& mīlestībai.
A.C.H.
Vasaras gaitās, emocijās, laikā un tā mantās, Var būt arī citi zvēri.
Neizsakāms jau pirmais prieks par nometni, par pirmo
kārtīgo dienu, jo viss tik spēcīgi un labi sācies, un
tās emocijas, gan to, ka beidzot šī nometne ir atnākusi,
un, ka tas gads, kurš tik ilgi vilkās, ir pagājis.
Sajūta, emociju sakāpumi, katru nometni liekas, ka
tu bez maz vai piedzimsti jaunā ģimenē, audz viņā,
iemīli tās ģimenes locekļus, kā pilnīgi īstus, sāc jaunu
dzīvi, jaunu dzīvi pasaulē, kur valda labas un gaišas
domas, darbi, cilvēki. Tu izdzīvo atsevišķu dzīvi, to
kuru tev negribas pamest, bet tomēr, tu vari paņemt daļu no
tā skaistuma un piedzīvojuma savā ikdienas dzīvē.
Visiem es iesaku paņemt visu to labo, ko dod trenerīši,
ko dod uzdevumi un nometnes atmosfēra, aura.
Tādās vietās tu nonāc, diemžēl, tikai vienreiz gadā, uz
10 neaizmirstamām dienām.
Miķelis
Skaisti
Jūra, saule, zeme, skaisti
sader kopā. Tikai Jūru
šalkas pūš no zemes
dieva dotās smiltis
un saules stari ik
pa laikam silda mūs
lai ir lielāks stimuls
strādāt… Strādāt kā
dabas dotiem bērniem
un ar plikām kājām
spert pret zemi lai
Tūja skan kā zvanu
tornis, kas sauc kopā
visus, kas grib vai
vēlas sevi atklāt gan
iekšēji, gan ārēji… J
DŪDA
Veltījums Bobam Dilanam, varbūt
No krokodila izplaukst kaija
No acīm izplaukst smaids
Ar diviem grieztajiem caur sapņiem
Aizkrīt odu kareivja logs
Teltī iespundēta suņu meitene
Runā ar nakti kā ironisks Gatis
Pēterīts tualetē lieto Antrax
& dušas uzrīko domu apli.
Vārdsakot pienāk trešais džeks
& piedāvā Meksikas medicīnas mantas
Bet iznāca visu Bet iznāca visu saprast no tās
Laikam bija kaukāds kaktusu augs.
Sarunas
Nejauši noklausīta saruna:
„Trener, vai man ir tīra
mute?” (vai nav jauki, ko?)
Pierakstīja Volfs
28.07.2009.
Vēl viena nejauši noklausīta saruna
starp diviem maziem puikām:
Viens ārpuskārtas izlūdzies zupu,
pienāk otrs un arī jautā pēc zupas,
bet pirmais atbild: „Esi vīrs, pacieties līdz pusdienām.”
01.08.2009
Par bļodu…
Viena no visu laiku nereālākajām, abstraktākajām
& idejiski pavisam bezjēdzīgākajām fantāzijā:
Kā gribētos dzīvot tādā pasaulē, kurā arī visi
Apkārtējie ir tik pat laimīgi.
Bet citreiz gribas sevi salīdzināt ar
neizmazgātu bļodu – tā var būt lietojama,
noderīga; tā spēj mirdzēt & izskatīties pavisam
jauna, bet tikai – ja tā ir NOMAZGĀTA.
Un ar putru apkaltusi, ar sviestu
nospeķota bļoda nomazgāt sevi NESPĒJ.
Galvenokārt tāpēc, ka vajadzīgs kāds,
kas tai palīdzētu nomazgāta, pārveidota &
liktu atkal mirdzēt…
Petrolijlampa!
Pirmā īstā nakts pavadīta nometnē un jau jādežūrē es tikai gulēšu 4h. Būs grūti piecelties no rīta, bet būs jācenšas kārtīgi piecelties…
Ja Tev
gribās
tad iekod
ribās..
Nometnes sākums ir patiešām dīvains nepierasti celties agri un izgulēties ir ļoti grūti,
bet ar laiku pierod… Nakts dežūra ir ļoti nogurdinoša, jo katrai komandai ir ik pēc
2h jāceļas un jāsargā petrolijlampa lai viņu nenozagtu jābūt ļoti možiem
un uzmanīgiem, tas laikam jau būs viss…!!!
Labākā…
Emocija Nr.1 27.jūlijs 01:33
Atnācu nedaudz ātrāk pirms
pārējiem uz nometni pēc nakts
trases. AR LABU NAKTI BOXA MAISS:
Viss mierīgs un kluss
Pat boxa maiss duss
Pakāries šūpojas kokā
Kā sixpārnis – uz leju ar rokām
Tam liktenis grūts
Kā tāda „emociju klade”
Visu emocijas lādē.
Dienā tas strādā
Un kareivjiem piemēru rāda:
Daudz sitienus var izturēt
Bet saprātu nezaudēt
Tad arī es, kas te vienatnē
dzejo
Tev līkumu metīšu cieņā
Drīz nāks tie, kas rit ar Tevi dejos.
Bet tagad dusi mierā…
Volfs
P.S.
Domāju, daudzi man varētu piekrist, ka nakts trasē labākais bija vienlaikus katram atsevišķi (vienatnē)
un tajā pat laikā kopā turoties nākam atpakaļ pa Tūjas ceļu Ļoti patīkamas un patiesas
emocijas. Tās man liek šo nakts trasi ierindot pirmajā vietā savā personīgajā nakts trašu topā. Un
ziniet – to trašu nav bijis maz.
Vēlreiz Volfs.
Trīs trenerīši un Gints kā vilks.
Dzīvoja reiz trīs sivēntiņi. Vienu sauca
Kaspars, otru sauca Artūrs, trešo sauca
Volfs. Viņi dzīvoja droši un mierīgi,
kamēr neuzradās vilks Gints.
Vilks satika sivēntiņus un draudēja,
ka apēdīšot, bet sivēni nepadevās
un bēga ko kājas nes. Viens sivēns
Kaspars uzcēla sev namu no akmeņiem.
Sivēns Artūrs uzcēla būdu no salmiem.
Trešais sivēns Volfs uzcēla māju no
zariem. Vilks Gints ieraudzīja tās trīs
mājas un brīnījās.
Gints nepadevās un mēģināja mājas
nojaukt ar savām spēcīgajām plaušām.
