Saiva: Pārdomas pēc nometnes

10.08.2011 - TŪJA 20

Čau!

Domāju…daudz domāju es par nometni, bet ne jau tā – sēžot rokas klēpī salikusi un ar skumjām un asarām acīs kavējoties atmiņās par 10 brīnišķīgām dienām, kuras nu ir aiz muguras, bet nākamās jāgaida tikai pēc gada – tās domas ir fonā visam ko daru un ir tik bezgala gaišas, ka it nemaz neskumdina un neizraisa sāpes, tās rada laimi – tādu klusu un mierīgu, it kā nemanāmu, bet pastāvīgu un dziļu. 

Manas sajūtas pēc Tūjas ir tādas, it kā es beidzot pēc ilgiem gadiem būtu nomazgājusies tīra vai kā Arča teica – nometusi veco ādu gluži kā čūska. Nevarētu teikt, ka pēkšņi savā dzīvē jūtu lielas pārmaiņas, ka pār mani nākusi apskaidrība, ka esmu pilnībā mainījusi savu dzīvesveidu, vai arī, ka esmu kļuvusi par citu cilvēku – pagaidām vēl ne. Tas ko es sevī jūtu ir tāda gaiša un neapdzēšama liesmiņa, ko manā sirdī ir iedegusi nometne, bet kuru šī pasaule, šī ikdiena neapdzēsīs ne ar kādiem vējiem. Tā liesmiņa ir tas, kas man visu laiku ir pietrūcis manai eksistencei, taču tagad tukšums ir aizpildījies. Tā man palīdz skatīties uz pasauli kaut kā nedaudz savādāk, ļoti tuvu tam, kā esmu visu laiku vēlējusies skatīties uz apkārtējo, tā dod man iespēju it kā redzēt, dzirdēt un sajust nedaudz skaidrāk, gaišāk, tīrāk. Tā ir ļāvusi man ieraudzīt sevi pašu un beidzot saprast, kāda tad es patiesībā esmu(protams ne līdz galam, jo tas ir ļoti grūti), jo līdz šim nereti sevi mānīju. Šī liesmiņa izkausē slikto manī, ko es bieži mēdzu sajust un kas tik ļoti traucē dzīvot. Šī liesmiņa man palīdz dzīvot vieglāk, jo visu parasti uztvēru pārlieku smagi(iespējams tieši pateicoties šai liesmiņai man ir tik viegli pārvietoties uz vienas kājas:)). Un es zinu un arī ticu, ka šī liesmiņa ar laiku kļūs arvien spožāka un palīdzēs man augt un mainīties aizvien vairāk, jo jūtu, ka šī nometne ir manī iekustinājusi kaut ko lielu, kaut ko tādu, ko es visu laiku apmēram pēdējā gada laikā centos sevī iekustināt, bet pašas spēkiem man tas neizdevās. Tagad es jūtos tā, it kā man būtu dota milzīga otrā iespēja sevi veidot no jauna, būvēt sevi gluži kā māju uz restaurētiem pamatiem, kas it kā ir tie paši vecie mājas pamati, tikai salaboti tā, lai būtu daudz drošāki par iepriekšējiem.

Nezinu kā būs pēc mēneša, diviem vai trim, bet pašlaik ir tieši tā – vienkārši ļoti, ļoti labi!

Ar cieņu pret Nometni – Saiva.