Šaušalīgie kūleņi ar Ērgli un naktsmaiņu

18.04.2009

Jā, par nometni ir tik dāāāudz atmiņu! Sākot jau ar daudz jauniem draugiem (ar kuriem nav zuduši sakari vēl joprojām) un beidzot ar visiem piedzīvojumiem! (kopīgajiem prikoliem, uzdevumiem, treniņiem un spēlēm)!

Atceros pirmo nometni, biju tā pārbijusies, ka tētis taisījās mani atstāt kaut kādā tur teltī un pats brauca prom, ka es sāku ļooti stipri raudāt! un tad pienāc Kaspars, un teica: “Neraudi, šonedēļ es būšu Tavs tētis!”;)

Tad bija tie prikoli ar Edu puiku, un šaušalīgie Ērgļa treniņi, kad man likās, ka atstiepšu kājas! Un vēl tas, ka Ārčijs man beidzot iemācīja velt kūleni! Un tas kā es nakts maiņas laikā vnk atslēdzos, un man atļāva iet gulēt!:D Ir tik daudz mazu sīkumiņu, kas veido tās lielās atmiņas! Katru reiz no nometnes esmu aizbraukusi gudrāka! Un īstenībā neko negatīvu neatceros, ja nu vienīgi to, ka visus gadus esmu taisījusies iet pirtī, bet tāpat esmu izšmaukusi un neiegājusi! (šogad to noteikti izdarīšu!)

Ai, īstenībā ir tīk daudz ko rakstīt, bet man te nemaz nav tik daudz vietas lai visu uzrakstītu! Vispār tās sajūtas nemaz near uzrakstīt, jo to Tūjas smaržu un “garšu” vajag pašam izjust!!!

Linda Ausēja