Man ļoti patika pēdējā diena, kurā bija ļoti daudz sadarbības uzdevumu. Bet pats labākais uzdevums bija kāpšana stabā. Lai gan ar pirmo mēģinājumu mūsu grupai tas neizdevās, bet otrajā reizē, kurā es atkal stāvēju otrajā stāva mums izdevās uzdevumu izpildīt lieliski. Lai gan otrajā stāvā bija ļoti grūti, bija jāpārvar sevi un bija jāiztur, un mēs to lieliski izdarījām. Visa diena kopuma bija izcila pilna ar dažādiem interesantiem notikumiem.

Continue reading →

Tad, kad man bija jādežūrē nu nakts maiņa, man ļoti nāca miegs. Man arī bija auksti. Tad es pateicu, ka aiziešu uz telti pēc džempera, pie telts nosēdos rāpus, lai ietu iekšā bet pašam nemanot aizmigu.

Pēteris Ausējs

Sešpadsmitā Tūja, jau desmitais gads jūras krastā un mēs tiekamies jau atkal. Joprojām austrumu cīņas (Tālo austrumu mēlē – U-Šū, Saņ-Da) kā galvenais iemesls nometnei ar trijiem kārtīgiem treniņiem dienā, ar komandas saliedēšanai veltītiem uzdevumiem. Vētra. Pirts. Volejbols un futbols jūrmalas smiltīs. Sarunas un diskusijas. Gaisa trases ar striķiem. Un tā jau ir tikai ārēji manāmā daļa…

Continue reading →

Ir pāris lietas, ko varu pateikt par nometnēm. Līdz šim esmu bijis nometnēs divas reizes..katru reizi pa trīs dienām.
Pats lielākais pluss ir fakts, ka interesanti tur būs gandrīz jebkuram. Cīņu nometne, kurā tikai neliela daļa ir cīņas. Laiks tiek pavadīts attīstot gan vienkārši sevi, gan arī spējas saprasties ar cilvēkiem un strādāt komandā. Ļoti viegli un ātri var iekļauties kolektīvā – valda draudzīga atmosfēra un ir viegli integrēties nometnes vidē.

Continue reading →

Jā, par nometni ir tik dāāāudz atmiņu! Sākot jau ar daudz jauniem draugiem (ar kuriem nav zuduši sakari vēl joprojām) un beidzot ar visiem piedzīvojumiem! (kopīgajiem prikoliem, uzdevumiem, treniņiem un spēlēm)!

Continue reading →

Nometne, ehh, tik daudz patīkamu atmiņu, nezinu, ar ko lai sāk..

1. Noteikti ir tie cilvēki un tā radītā atmosfēra, kas vienkārši tevi ievelk labā garastāvoklī, pārdomās par dzīvi, saproti to, dzīve ir daudz skaistāka nekā šķita līdz šim, un ka vismaz 10 dienas gadā ir tā visa vērtas.
2. Ir rīkotāju attieksme, ne vien viņi pret tevi izturas ar disciplīnu, un cieņu, bet arī kā draugi un psihologi, palīdzēdami atrisināt gan fiziskas, gan psiholoģiskas problēmas. Lielu daļa prieka sastāda tās sajūtas, kas rodas uzdevumos, kurus komandās aicina pildīt nometnes rīkotāji. Tur ir tiešām nepieciešams komandas darbs, un sadraudzēšanās jau nu nav vairs šķērslis.

Gaidu katru gadu, izbaudu katru dienu.

Miķelis Resnis

Jā man ir gan viens spilgts notikums!

Bija tā, pie jūrmalas jau bijām pavadījuši pusi nometnes termiņa kad vienā vakara sacēlās vētra! Lai neaizpūstu mūsu nojumīti pa gaisu, kur ēdam, katram bija jātur savs stūris un atceros to brīdi, kad turot kādu stūri iepūta stiprs vējš un mani pacēla gaisā ar visu nojumīti.

Edmunds Lukaševics