Viena no visu laiku nereālākajām, abstraktākajām
& idejiski pavisam bezjēdzīgākajām fantāzijā:
Kā gribētos dzīvot tādā pasaulē, kurā arī visi
Apkārtējie ir tik pat laimīgi.
Bet citreiz gribas sevi salīdzināt ar
neizmazgātu bļodu – tā var būt lietojama,
noderīga; tā spēj mirdzēt & izskatīties pavisam
jauna, bet tikai – ja tā ir NOMAZGĀTA.
Un ar putru apkaltusi, ar sviestu
nospeķota bļoda nomazgāt sevi NESPĒJ.
Galvenokārt tāpēc, ka vajadzīgs kāds,
kas tai palīdzētu nomazgāta, pārveidota &
liktu atkal mirdzēt…
Tā ir mana bļodiņa