„Sveicināti!
Šis ir mans pirmais ieraksts, jo man
iepriekš gribējās vienkārši padomāt pie sevis.
Bet ja reiz esmu sācis tas jāpabeidz.
Ehh, es esmu diezgan sarūgtināts, jo
es esmu sastiepis Ahileja cīpslu un
nechīkstu saslogot kreiso kāju, bet tas mani
neattur būt jautram un dzīvespriecīgam.
Mani mazliet sagrāva tas, ka es savas
neprofesionalitātes dēļ M…, meiteni, trenerīti,
kuru es uzskatīju par vislabsirdīgāko, jau-
kāko cilvēku nometnē, aizsūtīju uz mājām,
kas ir drausmīgi, mani tas sagrāva, tas prasīja
labu laiku, kamēr savācu savas domas kopā.
Tomēr par sliktu man, mani visu
laiku grauj K… skatiens, man visu laiku
liekas, ka viņš ir dusmīgs uz mani un ir
vīlies. Man nomāc arī tādas sliktas domas,
kā K… uzskata V… labāku un kā-
rtīgāku par mani, kautgan es nopietns esmu
treniņos. V… galīgi nav cieņas pret dzīvi un
cilvēkiem, ja viņš jūtas tik spēcīgs un va-
rens, tad kādēļ viņš nekasās ar kādu sava
vecuma, es viņam dažreiz gribu zobus
izdauzīt, jo aiztikt mazākus tas ir nožēlojami.
Tam visam tomēr ir labā puse.
Milzu paldies tomēr K… par
nometni, jo kaut kas tāds nenotiek nekur.
Paldies Z… jo viņa uzdzen garīgo un
Morālo.
Paldies komandai „The right brothers” jo viņi
ir sīvākie pretinieki un ļoti labi darbojas
kopā komandā.
Paldies A… un A… un H… par
to, ka viņi ir labi draugi un padomd-
evēji.
Paldies visiem kas šeit ir un kas uzmundrina.
P.S. I HATE SMOKERS
Piedodiet par kādiem sliktiem vārdiem, pārmetumiem no
manis, es mēdzu būt jocīgs.”
„Lūk ko nozīmē neizrunāšana!
M…, ne es, ne M… nav dusmīgi uz Tevi.
Es skatos uz visiem, vienīgi, mans skatiens ir tāds
skumīgs un drūms dēļ lieliem pārdzīvojumiem
personīgajā dzīvītē. Un iekšējā pasaulītē. Es tiešām
nedusmojos uz Tevi, jo tā vairāk ir mana vaina.
Es ar M… izrunāju to gadījumu un tur nav
Tavas vainas. M… kādu brīdi līdz tam jau
bija palicis mazliet slikti un tājā brīdī viņai
bija iestājusies tāda kā pauze. Līdz ar to, viņa
attapās jau uz zemes. M… lieliski prot krist.
Lai vai kā Tu viņu mestu, viņa nokristu pareizi.
Šoreiz tā nebija, jo viņai pazuda bilde.
Arī V… vai kādu citu es neuzskatu par labāku!
Cilvēks nevar būt labāks vai sliktāks nometnē. Te katrs
var būt piemērotāks katrai situācijai.
Tā kā, dzīvo mierīgi un „negruzies” par notikušo!”
„Tūja 16”
Šajā nometnē es pirmo reizi
redzu tik lielu vētru. Šajā nometnē
pavārīte gatavo ļoti garšīgi (citās
nometnēs arī labi garšoja).
Šonakt mēs divi vien esam palikuši
maiņā R… un D…. Vējš ir drusku
norimis, bet pa brītiņam arī smidzina.
PS: Šī nometne rullē!!!”
„Šī nometne ir forša.
Vislabākā diena
bija tur, kur bija
jāskrien uz ragu.”
„Īstenībā man šī nometne līdz šim patīk. Manuprāt līdz šim
man visvairāk ir paticis skrējiens uz ragu, īstenībā es baigi
biju pārsteigts par mazajiem un sevi, kad izturējām līdz
galam. Es brīnījos kad man spēx pietika un pat bišku pāri
palika noskrienot tādu kusaku.
Gribēju pateikties K… par lieliskajiem rīta treniņiem!!!
Es gribēju kko vairāk uzrakstīt, bet nekas nesanāca, uzzīmētu
jau, bet nemāku tātad ņemat par labu, ko es sarakstīju.”
„Šajā nometnē ir garlaicīgi. Es te nejūtos labi.
Šeit nav kā citus gadus, te nav vairs tā nometnes gara.
vai k-kā tā…”
„KLĀT IR ATKAL KĀRTĒJĀ MAIŅA, UN
ES NEZINU KO MAN DARĪT. ŠĪ
NOMETNE BIJA FORŠA, BET PIETRŪKA
CILVĒX, AR KURA LĪDZDALĪBU
ŠĪ NOMETNE BŪTU BIJUSI DAUDZ
LABĀKA, UN MAN PAŠAM BŪTU
SKAIDRS KO GRIBU. NESKATOTIES
UZ TO NOMETNE BIJA ĻOTI LABA.
PALDIES KASPARAM UN
PĀRĒJIEM TRENERĪŠIEM ”
„Reizēm dvēselē iepinās kāds negaidīts,
garāmejošs smaids, citreiz kāda
saruna, un tad man kādu laiku ir,
ko garāmejot ielikt, kādam vai kādai
saskumušai kabatā, izsist kādu aptumšotu
stiklu ar gaismas stariņu. Doma ir visu
klusībā sevī nepaturēt – gan ne vienmēr tā varu.”
„Pirmā diena bija diezgan
nomācoša dēļ daudziem mākoņiem!
Būtu bijusi saule sākums būtu forš!
- Saule jau tikai atraisa kādu sajūtu Tevī – tā vienmēr ir ar
tevi, tikai atliek viņu pamodināt…
* * * * * * *
Ziemā auksts ir tikai gaiss, lietus līst tikai tur, kur
Trāpa lāse, un apmācies laiks ir tikai līdz mākoņiem
… Es negribu ar to neko pateikt. Bet iedomājos
(Tas reiz bija vēlējums kādā īpašā 1. Janvāra
rītā, šovakar atcerējos).”
„Man patika vakara treniņš, bet tas
bija drusku pavieglu. Siguldā tie
ir grūtāki. ”
„Sveiki!
Šodien ir nometnes pēdējā diena! Nepavisam
negribas braukt prom. Man pietrūks nometnes biedru.
un viņu humora izjūtas. Pietrūks jūras, saules,
smiltis un viss pārējais bez kā nometne būtu pa-
galam. Es neaizmirsīšu jūs :*”
„Visu dienu no sirds priecājos par dalībniekiem –
gan tiltiņiem un ritenīšiem, gan stāvēšanas uz
galvas, gan kombinācijām. Ceļ teltis ar aizsietām
acīm, iet pāros pa virvēm, u.t.t. daudzi –
pārsvarā cenšas no sirds, cenšoties iekļauties
komandā, domājot līdzi, ko dara. Bet nu
esmu nikna kā pūķis, gribas spļaut uguni.
Ir dalībnieks, kas pilnīgi visu laiku iz-
rāda necieņu pret pārējiem dalībniekiem – čakarē
un apstrīd trenerus, nemitīgi pasliktina
komandas veikumu. Manuprāt viņam nepie-
ciešama psihoterapeita palīdzība, bet varbūt
vienkārši jābeidz „zīmēties” un apmierināt
savu EGO un mācīties dzīvot starp
cilvēkiem. Lai Dievs dod viņam nevis klausīties,
bet arī sadzirdēt un nevis just virspusēji,
bet dziļi. Vājums ir spēka un drosmes
pazīme. Padomājiet par to.”
„Kaut arī esmu šeit pirmo reizi, man
radies ļoti labs iemesls, lai man šī nometne
patiktu un es to atcerētos uz ilgu laiku!
● Kad atbraucu, domāju, ka neatradīšu
Kādu ar ko man ir kopīgas īpašības!·*·
Bet pēc pirmās sapulces jau ar mani daudzi
sāka ar mani runāt :·*·*·*·
● Šeit ir vairāk cieņas citam pret citu,
Tas man priecē jo citās …….·*·
nometnēs visi sadalās pa bariņiem un
tā visu nometnes laiku dzīvo pa bariņiem
● Man šeit ļoti patīk būs grūti atva-
dīties no visiem nometnes dalībniekiem!;)
● Man nepatīk daži dalībnieki, bet nekad
jau nav ta, ka patīk visi!·*·*·
● Man patīk tas, ka šeit ir ekstrēms dzīves
veids, tu nezini kurā brīdī līs lietus, kurā
būs vētra U.T.T. ·*·*·*·*·
● Garlaicīgi šeit ir ļoti reti, jo viens bariņš
nemitīgi uztur jautrību 
·*·*·*·
● Esmu uzzinājusi daudz jauna par mani
un manām spējām. ·*·*·*·
● Es ar katru dienu kļūstu pārliecinātāka
par sevi drošāka, sāku ticēt savām spējām!”
„Tā tik bija vētra.
Visi skrēja ķēra, vilka, stiepa, bet vējš
tomēr pārņēma pārspēku. Dzīvē tāpat tu
vari skriet, ķert, vilkt nest, bet varbūt vajag
apstāties un apskatīties varbūt piebremzēt
un sākt ar to ka var pazaudēt ātrāk, nekā
to ko sākumā ķērām.
Es jūtos mazliet atpūties no tā, kas notiek tur ārā
jo tur ir tik daudz problēmu man pat domāt negribas.
Tāpēc centīšos tā padarīt sev apkārt lai būtu
ko papriecāties, būtu ko pasmaidīt, bet vienalga
par to visu nevar aizmirst, vai kā sevi noslogo.
Prieks par šādām nometnēm.
Prieks par trenerīšu izturību, nostāju un stingrību.
Prieks par labo pavārīti.
Prieks par visiem cilvēkiem, kas bija apkārt.
Mēs dzīvi veidojam tādu kādu,
kādu to mēs vēlamies.”